Tiesības garantē iespējas


Latvijas Republikas Satversmes Kopsakarībā ar 3.

tiesības garantē iespējas

Pamatojoties uz to, gadījumi, kad dzīvības atņemšana var tikt attaisnota, ir jātulko maksimāli šauri. Valsts pienākums aizsargāt jebkura iedzīvotāja dzīvību sastāv no trīs daļām: noteiktos apstākļos, veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu nepamatotu dzīvības zaudējumu; pienākumu izmeklēt aizdomīgus nāves gadījumus; pienākumu atturēties, tās pārstāvju veidā, no prettiesiskas nogalināšanas. Dzīvības atņemšana apcietinājumā var notikt dažādos apstākļos, piemēram, nogalināšana nopratināšanas laikā, apcietinātā pašnāvība, ko izraisījuši draudi, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšana.

Personas tiesības uz brīvību un neaizskaramību Latvijas Republikas Satversmes Tiesības uz brīvību un tiesības garantē iespējas neaizskaramību nav absolūtas un var tikt ierobežotas likumā noteiktā kārtībā un apjomā.

Latvijā, piemēram, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

tiesības garantē iespējas

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. Taču šie panti negarantē pārvietošanās brīvību vispār, bet gan brīvību no personas ievietošanas dažāda tipa aizturēšanas iestādēs Brīvības atņemšana var būt attaisnota tikai tad, ja tā ir atņemta likumā noteiktos gadījumus un kārtībā, saskaņojot brīvības atņemšanu ar likumā noteikto procedūru un citiem noteikumiem.

Tai ir jābūt pamatotai un tā nevar notikt patvaļīgi.

Tiesības uz brīvību ietver sevī arī nosacījumu, ka persona nevar tikt turēta nebrīvē bez tiesas sprieduma, neesot attiecīgam pamatojumam. Valstij ir pozitīvs pienākums darīt visu iespējamo, lai persona tiktu pakļauta tiesas procesam saprātīgās laika robežās.

Spīdzināšanas un cietsirdīgas apiešanās aizliegums Latvijas Republikas Satversmes Minētajam aizliegumam ir absolūts raksturs, t. Reālajā dzīvē ar šo normu piemērošanu vislielākā saskarsme ir slēgta tipa iestādēs, kur personai ir ierobežotas tiesības aizstāvēt sevi.

Pastāv dažāda veida necilvēcīga izturēšanās, kas tiek vērtēta ņemot vērā izpildes veidu un metodes; soda dabu un kontekstu; iepriekšējo nodomu un sistemātisko organizēšanu; vecumu; ilgumu; ietekmi uz veselību; veselības stāvokli tajā laikā; soda sabiedrisko nozīmi; vai valsts iestādēm bija citas iespējas un drošības nolūkos piemēroto līdzekļu nepieciešamību un proporcionalitāti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka cietsirdīga apiešanās, sodīšana vai pazemošana ir rīcība, kas pat ja nenodara reālus miesas bojājumus, ir saistīta ar intensīvu vai regulāru fizisko vai garīgo ciešanu radīšanu personai.

Minētā rīcība upuros izraisa baiļu, pazemojuma un mazvērtības sajūtu, kas spēj tos pazemot, kā arī iespējams lauzt to fizisko un morālo pretestību. Līdzīgu atzinumu ir sniegusi arī ANO Cilvēktiesību komiteja - tas, kā aizliegtā apiešanās vai sods tiek klasificēts, ir atkarīgs no apiešanās rakstura, mērķa un smaguma pakāpes.

Turklāt ikviena no minētajām izturēšanās pakāpēm ietver ne tikai fiziskas, tiesības garantē iespējas arī garīgas ciešanas. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikas Satversmes Šīs tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un tiesības garantē iespējas darbā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem.

Cilvēka pamattiesības (II) – ierobežojamas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības

Šīm tiesībām atbilst valsts pienākums gādāt, lai tiesības vēlēt un tikt ievēlētam būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. No tā izriet, ka pieļaujami tikai objektīvi pamatoti un saprātīgi, likumā noteikti ierobežojumi. Tas attiecas ne tikai uz vēlēšanu norises laiku, bet arī uz vēlēšanu kārtību plašākā nozīmē - reģistrēšanos balsošanai vai kandidēšanai, vēlēšanu periodiskumu un pieejamību, rezultātu apkopošanas un pasludināšanas kārtību.

Visā vēlēšanu procesā jānodrošina vienlīdzība un vēlētāju brīvas gribas paušana.

tiesības garantē iespējas

Tiesības uz tiesisko statusu — pilsonības, patvēruma un migrācijas jautājumi ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 6. Ir noteiktas cilvēktiesību garantijas, kas jānodrošina ikvienai personai neatkarīgi tiesības garantē iespējas statusa piem. Taču ir būtiski, lai valstī pastāvētu noteikta sistēma personu legalizācijai un statusa piešķiršanai, un tas notiktu bez jebkādas diskriminācijas, ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas. Visām iestādēm, risinot ar personu statusu saistītos jautājumus, jāievēro cilvēktiesību normas — jāapejas humāni un likumā pieļautajās robežās ņemot vērā personu tiesības uz, piemēram, ģimenes dzīvi, brīvību un drošību.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šīs tiesības ietver dažādus aspektus — tiesas taisnīguma, atklātuma, neatkarības, savlaicīguma, objektivitātes un likumības principus, tiesas sprieduma publiskošanu, nevainīguma prezumpciju un citas garantijas tiesas procesā iesaistītajām pusēm.

Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

Valstij jāraugās, lai nevainīguma prezumpcija tiktu ievērota gan tiesībsargājošo iestāžu darbībās, gan plašsaziņas līdzekļos un sabiedrības aktivitātēs. Nepamatota tiesību aizskāruma tiesības garantē iespējas ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Valstij ir jānodrošina bezmaksas advokāts mazaizsargātajām sabiedrības grupām, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, lai maznodrošinātas personas varētu pilnībā realizēt savas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošinājums ir ļoti būtisks, jo tas ietekmē iespējas aizsargāt personas pārējās tiesības. Par tiesisku un demokrātisku var saukt tikai tādu valsti, kurā personas var paļauties uz tiesībsargājošo iestāžu likumīgu, objektīvu un operatīvu darbību.

Tiesības uz izteiksmes un vārda brīvību ir pamats ikviena cilvēka brīvībai paust savus uzskatus, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas. Vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti plaša un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Vienlaikus šīs cilvēktiesības tomēr nav absolūtas un nenozīmē visatļautību izteikumos. Valsts šīs tiesības noteiktā kārtībā un apjomā var ierobežot, īpaši tādēļ, ka to īstenošana ir saistīta ar noteiktiem pienākumiem un atbildību.

Pulcēšanās, kā arī biedrošanās un vārda brīvība atzīstamas par būtiskākajām politiskajām tiesībām. Šīs tiesības nodrošina to, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība var publiski paust savu viedokli, kā arī līdzdarboties demokrātisko procesu norisē. Pulcēšanās brīvība ietver gan tiesības piedalīties attiecīgajā pasākumā, gan tiesības šo pasākumu organizēt.

Lai gan pulcēšanās pieprasa vairāku personu dalību, tomēr šīm tiesībām ir individuāls raksturs. Tiesības uz pulcēšanās brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas.

Latvijas Republikas Satversme Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Jāņem arī vērā, ka starptautiskās tiesību normas aizsargā vienīgi tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas Biedrošanās brīvībai var būt visdažādākās izpausmes formas — kultūras, sporta, mākslas, izglītības, labdarības, ideoloģiskās, interešu grupu un citas personu apvienības.

Laidienu arhīvs

Par speciālajām biedrošanās brīvības izpausmes formām ir uzskatāmas politiskās partijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības. Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi Latvijas Republikas Satversmes Tas ietver arī tiesības paturēt savu privāto dzīvi kā ātri nopelnīt naudu putnam no citām privātpersonām. Valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma.

Sūdzības par personas tiesībām uz privāto dzīvi ir saistītas ar dažādiem jautājumiem — korespondences un mājokļa neaizskaramību, informācijas izpaušanas pieļaujamību, uzvārdu atveidošanu latviešu valodā, fotogrāfiju izmantošanu, telefonsarunu noklausīšanos, e-pasta kontroli un kameru uzstādīšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, personas datu aizsardzību u. Savukārt, personas tiesības uz tiesības garantē iespējas dzīvi ietver tādus aspektus kā laulības noslēgšana, ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības veidot ģimeni u.

Domu, apziņas un reliģijas brīvība Latvijas Republikas Satversmes Kā ir norādīts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai kā vienatnē, tā kopā ar citiem, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību. Tās ir arī tiesības neticēt un nepraktizēt ticību, ja persona to nevēlas.

Personas pārliecība nav saistāma tikai ar reliģiju.

Cilvēka pamattiesības (I) – likumdošana un tiesības uz dzīvību

Tā ir jebkura personas pārliecība, kura ir nopietna un svarīga personai. Tas var būt, piemēram, pacifisms vai personas filozofiska pārliecība. Šīs tiesības ir vērstas arī uz plurālisma saglabāšanu sabiedrībā.

Tomēr personām ir jāakceptē tas, ka viņu pārliecība tiek plaši noliegta sabiedrībā, kā arī tas, ka pastāv citas pārliecības propaganda.